Reiz dzīvnieki izdomāja, ka viņiem ir jāizdara kaut kas varonīgs, lai cīnītos ar problēmām mūsdienu pasaulē. Tā nu viņi izveidoja skolu.
Viņi izveidoja aktivitāšu plānu, kurā ietilpa skriešana, kāpšana, peldēšana un lidošana. Lai padarītu mācību plāna pārvaldīšanu vieglāku, visi dzīvnieki mācījās visus mācību priekšmetus.
Pīle bija teicama peldēšanā - patiesībā pat labāka par savu instruktoru. Lidošanā pīle knapi dabūja sekmīgu atzīmi un bija ļoti neveikla skriešanā. Tā kā viņa bija tik lēna skrienot, tai nācās palikt uz pēcstundām un pamest peldēšanu, lai varētu praktizēties skriešanā. Tā tas turpinājās, līdz pleznas bija smagi nodeldētas, un arī peldēšanā viņa tika tikai pie vidējām atzīmēm. Bet.. tā kā viduvējība skolā bija pieņemama, tad par to neviens, ja neskaita pašu pīli, neuztraucās.
Trusis sākumā bija labākais skriešanā, bet tika pie nervu sabrukuma peldēšanas treniņu dēļ.
Vāvere bija izcila kāpšanā, līdz sabruka lidošanas stundā, kur skolotāja lika tai sākt lidojumu no koka augšas, nevis apakšas. Vāverei tika atklāta arī narkotiku lietošana pārpūles dēļ un viņa saņēma 6 kāpšanā, bet 4 skriešanā.
Ērglis bija smagi disciplinējams problēmu bērns. Rāpšanās stundā viņš visus pārspēja, pirmais tiekot koka galotnē, bet viņš, protams, pielietoja pats savu veidu, kā tur nokļūt.
Gada beigās nenormāls zutis, kurš spēja peldēt pārspīlēti labi, kā arī skriet, rāpties un mazliet lidot, saņēma visaugstāko vidējo atzīmi un guva iespēju teikt svinīgo izlaiduma runu.
Prērijas suņi skolā neiestājās un cīnījās par nodokļu ievākšanu, jo skolas vadība mācību priekšmetos neiekļāva rakšanu un alu veidošanu zemē. Viņi sūtīja savus bērnus apmācībā pie āpša un vēlāk pievienojās murkšķiem un suslikiem, lai sāktu veiksmīgu privātskolu.
/George H. Reavis/
