Ejot pa taciņu cauri kādam mežam Džordžijā, es ieraudzīju, ka tālāk priekšā ir peļķe, tāpēc pagriezos, lai apietu tai apkārt pa to takas daļu, kura nebija slapja un dubļaina. Tikko biju sasniedzis peļķi, man pēkšņi uzbruka! Es pat nepaguvu aizstāvēties, jo uzbrukums bija pilnīgi negaidīts.
Es biju tikpat izbijies, cik neievainots, kaut arī biju dabūjis triecienu jau 4 vai 5 reizes. Es pakāpos soli atpakaļ un mans uzbrucējs pārstāja man uzbrukt. Tā vietā, lai man uzbruktu, viņš graciozi lidinājās gaisā.
Tauriņa spārni manā priekšā. Ja es būtu ticis ievainots, tas neliktos aizraujoši, bet tas bija nesāpīgi, pat smieklīgi. Un es smējos. Kā nekā, man bija uzbrucis tauriņš!
Kad biju beidzis smieties, es pakāpos soli uz priekšu. Mans uzbrucējs atkal metās man virsū.
Viņš sita man pa krūtīm ar savu galvu un ķermeni, triecoties manī atkal un atkal no visa sava spēka, kaut arī tas neko nelīdzēja.
Nākamajā reizē es atkāpos, kamēr mans uzbrucējs atguva spēkus. Atkal es centos paiet uz priekšu. Viņš atkal uzbruka. Es tiku dauzīts atkal un atkal. Man nebija citas izvēles kā trešoreiz atkāpties. Jo tas, ka kādam uzbrūk tauriņš, nepavisam nav ikdienas notikums. Šoreiz es atkāpos vairākus soļus, lai paskatītos uz to no malas. Arī mans uzbrucējs atkāpās un nolaidās uz zemes.
Tajā brīdī es sapratu, kāpēc šis mazais uzbrucējs mani pirms dažiem mirkļiem mani dauzīja. Viņam bija dzīvesbiedre un viņa mira. Viņa bija blakus peļķei, pie kuras viņš nolaidās. Sēžot viņai tuvu klāt, viņš atvēra un atkal sakļāva savus spārnus, it kā viņu vēdinātu.
Es varēju tikai apbrīnot šī tauriņa mīlestību un drosmi rūpēs par viņa otro pusīti. Viņš bija apņēmies uzbrukt man savas otrās pusītes drošības dēļ, kaut arī viņa neapšaubāmi grasījās mirt un es biju tik milzīgs. Viņš to visu darīja tikai tāpēc, lai dotu viņai vēl dažus papildus dzīves mirkļus, kamēr es būtu bijis tik neuzmanīgs, ka būtu viņai uzkāpis.
Tagad es zināju, kāpēc un par ko viņš cīnījās. Man bija tikai viena izvēle. Es uzmanīgi gāju apkārt peļķei uz otru takas pusi, kaut arī tā bija pāris centimetrus plata un ļoti dubļaina. Viņa drosme, uzbrūkot kādam, kurš ir tūkstoš reižu lielāks un smagāks par viņu, lai aizstāvētu savu dzīvesdraugu, to bija pelnījusi. Es nevarēju darīt neko citu, lai viņu atalgotu, kā vien iet pa ceļa grūto pusi. Šajos pēdējos mirkļos es atstāju viņus divatā, kaut arī vēlāk, kad tiku līdz savai mašīnai, dabūju tīrīt no kurpēm dubļus.
Kopš tā brīža es vienmēr esmu centies atcerēties šī tauriņa drosmi, kad savā dzīvē sastapos ar šķēršļiem. Es izmantoju tauriņa drosmi kā iedvesmu tam, lai atcerētos, ka par labām lietām ir vērts cīnīties riskējot.
/Butterfly Attack - A True Story of Courage and Love
by David L. Kuzminski/
